Globālais mērķis Nr.8 ”Labs darbs un ekonomiskā izaugsme” nozīmē nodrošināt produktīvu un pienācīgas kvalitātes darbu visiem, lai veidotu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi pasaulē. Un ikkatrs, visticamāk, to attiecina uz sevi, domājot par savām darba iespējām un naudas pelnīšanas veidu. Tomēr šis mērķis aicina pasaules iedzīvotājus padomāt arī par to, kāpēc mūsdienās vēl aizvien pastāv bērnu un arī pieaugušo verdzība.

Saskaņā ar pētījumiem šobrīd vergu skaits visā pasaulē ir vislielākais, kāds jebkad bijis. Lielākais vergu īpatsvars ir bērniem, vairāk nekā puse vergu ir bērni, tad seko sievietes un tad visi pārējie. Tiek lēsts, ka pašlaik verdzībā ir ap 27 miljoniem cilvēku. Mazi bērni, piemēram, strādā Āzijā paklāju austuvēs, viņu vidū ir pat piecgadīgi mazuļi. Viņi strādā bez atlīdzības, tik par vēdera tiesu, no četriem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā. Bieži vien šādu mazo strādnieku darba apstākļi ir bīstami veselībai: viņi strādā ar iekārtām, kas neatbilst drošības normām, garas stundas pavada vāji apgaismotās un slikti vēdinātās telpās un darba procesā ir pakļauti bīstamu ķimikāliju iedarbībai.

Kāpēc bērni ir  pieprasīts darbaspēks? Tāpēc, ka bērnu darbs ir lēts, un bērni pēc dabas ir pakļāvīgi, viņus ir viegli disciplinēt, un viņi ir pārlieku nobijušies, lai sūdzētos. Bērnu mazais augums un sīkie pirkstiņi bezprincipiālu uzņēmēju acīs ir priekšrocības, kas padara bērnus īpaši piemērotus noteiktu darbu veikšanai. Nereti bērni tiek nostrādināti, turpretī viņu vecāki nekādi nevar atrast darbu. Kāpēc notiek tā, ka  bērniem darbs tiek piedāvāts, bet pieaugušajiem nē? Tāpēc, ka bērniem var maksāt mazāk. Tāpēc, ka bērni ir daudz paklausīgāki un piekāpīgāki – daudzi no viņiem dara visu, ko viņiem liek, un tikai retu reizi aizdomājas, vai darba devējam ir pamats izvirzīt konkrētās prasības. Tāpēc, ka bērni daudz retāk saceļas pret apspiešanu. Un arī tāpēc, ka uz fiziskiem pāridarījumiem viņi neatbild ar to pašu. Bērnu ekspluatācijas galvenais cēlonis ir nabadzība.

Pastāv liels pieprasījums pēc lētām precēm, un maz ir tādu cilvēku, kurus uztrauc fakts, ka tās varētu būt izgatavojuši miljoniem nezināmu, ekspluatētu bērnu. Un vēl – mūsdienās daudzi pieaugušie iestājas pret un nevēlas, ka viņu bērni strādātu bīstamu darbu, taču viņus nepavisam nemoka sirdsapziņa, ja šādu darbu dara bērni, kas pieder pie rasu, etniskajām vai sociālajām minoritātēm. Kad nākamreiz pirksiet savai meitai lelli, atcerieties, ka to varētu būt gatavojuši nepaēduši bērni, kas dzīvo Dienvidaustrumāzijā. Kad jūsu dēls dzenās futbolbumbu, padomājiet par to, ka bumbu varētu būt šuvusi trīsgadīga meitene, kas kopā ar savu māti un četrām māsām pelna 44 santīmus dienā. Iepērcieties atbildīgi.

Projektu “Globālā pilsoniskā izglītība  – tilts uz ilgtspējīgu attīstību” līdzfinansē Eiropas Savienība un Jēkabpils pilsētas pašvaldība.

ILGTSPĒJĪGI ATTĪSTĪBAS MĒRĶI IR LABĀKAS NĀKOTNES GARANTS. VISI KOPĀ MĒS TOS VARAM SASNIEGT.


Informāciju sagatavoja:  Daiga Zaķe, Izglītības iniciatīvu centra direktore

Materiāla sagatavošanā izmantots avotu krājums “Globālie mērķi vietējā kopienā”