Gandrīz 40% no pasaulē saražotās pārtikas nonāk atkritumos. Un šis ir pasaules vidējais rādītājs. Ziemeļamerikā un Eiropā šis rādītājs ir vēl augstāks. Savukārt, par mūsu drēbēm skapjos statistika saka, ka vidēji 50% no tām cilvēks neuzvelk nekad. Iepērkoties cilvēki reti kurš aizdomājas par to, vai šo mantu viņam reāli vajag, vai tā būs kārtējā līdzīgā mantu sarakstā.
Svarīgi ir apzināties savu patēriņu un pievērst tam uzmanību. Vieglākais, ar ko sākt, ir pārtika un pārtikas atkritumi, jo ar to visi saskaras katru dienu. Nopērkot, piemēram, šampūnu, šķistu izšķērdīgi katru reizi daļu no tā izliet izlietnē, tad kāpēc mums kā sabiedrībai ir pieņemams, ka gandrīz puse no saražotās pārtikas nonāk atkritumos?
Iepērkoties veikalā, būtiski ir apdomāt, vai šo preci jums reāli vajag, vai varbūt tas ir impulss, ko rada reklāmas, atlaides un ērts preču izvietojums? Apdomāt vērts ir arī to, vai ārzemju produktu varat aizstāt ar vietējo ražojumu un vai ir pieejama alternatīva ar mazāku un ne-plastmasas iepakojumu. Piemēram, ābols un papaija barības vielu ziņā ir gandrīz vienādi augļi – vai ir vērts pārmaksāt par eksotisko augli?
Plānošana palīdz gan pārtikas, gan apģērbu pirkšanā. Izvēloties universālāku un labas kvalitātes apģērbu, laika gaitā garderobe sastāvēs no maza skaita drēbju, kuras labi sader kopā. Galvenais mērķis ir samazināt modes industrijas iespaidu uz vidi, taču praktizētāji kā ieguvumu norāda arī ietaupīto laiku.
2018.gada planētas iedzīvotāji iztērēja aptuveni 42% vairāk resursu, nekā Zeme ir spējīga atjaunot. Kas notiks, ja turpināsies cilvēku fokusēšanās uz vēlmēm nevis vajadzībām? 2050. gadā būs nepieciešamas vismaz 3 Zemes, lai saražotu mums nepieciešamos resursus.
Informāciju sagatavoja: Dr.paed. Daiga Zaķe, Izglītības iniciatīvu centra direktore
Svarīgi ir apzināties savu patēriņu un pievērst tam uzmanību. Vieglākais, ar ko sākt, ir pārtika un pārtikas atkritumi, jo ar to visi saskaras katru dienu. Nopērkot, piemēram, šampūnu, šķistu izšķērdīgi katru reizi daļu no tā izliet izlietnē, tad kāpēc mums kā sabiedrībai ir pieņemams, ka gandrīz puse no saražotās pārtikas nonāk atkritumos?
Iepērkoties veikalā, būtiski ir apdomāt, vai šo preci jums reāli vajag, vai varbūt tas ir impulss, ko rada reklāmas, atlaides un ērts preču izvietojums? Apdomāt vērts ir arī to, vai ārzemju produktu varat aizstāt ar vietējo ražojumu un vai ir pieejama alternatīva ar mazāku un ne-plastmasas iepakojumu. Piemēram, ābols un papaija barības vielu ziņā ir gandrīz vienādi augļi – vai ir vērts pārmaksāt par eksotisko augli?
Plānošana palīdz gan pārtikas, gan apģērbu pirkšanā. Izvēloties universālāku un labas kvalitātes apģērbu, laika gaitā garderobe sastāvēs no maza skaita drēbju, kuras labi sader kopā. Galvenais mērķis ir samazināt modes industrijas iespaidu uz vidi, taču praktizētāji kā ieguvumu norāda arī ietaupīto laiku.
2018.gada planētas iedzīvotāji iztērēja aptuveni 42% vairāk resursu, nekā Zeme ir spējīga atjaunot. Kas notiks, ja turpināsies cilvēku fokusēšanās uz vēlmēm nevis vajadzībām? 2050. gadā būs nepieciešamas vismaz 3 Zemes, lai saražotu mums nepieciešamos resursus.
ILGTSPĒJĪGI ATTĪSTĪBAS MĒRĶI IR LABĀKAS NĀKOTNES GARANTS. VISI KOPĀ MĒS TOS VARAM SASNIEGT.
Informāciju sagatavoja: Dr.paed. Daiga Zaķe, Izglītības iniciatīvu centra direktore