Ūdens ir dzīvībai nepieciešams, tomēr vairāk kā miljardam cilvēku pasaulē nav pieejas dzeramajam ūdenim. Latvijas iedzīvotājiem to ir grūti iedomāties. Tāpat kā grūti ir aptvert, ka, piemēram, ceturtā lielākā jūra – Arāla jūra – 2015.gadā izzuda, jo upes, kas tajā ietecēja, kļuva sausas, jo “baroja” plašus kokvilnas laukus.
Apmēram 70% no pasaulē patērētā ūdens tiek izmantoti lauksaimniecībā. Izmantojot efektīvākas lauksaimniecības metodes, ir iespējams šo ūdens patēriņu samazināt. Mode šobrīd ir otrā industrija pēc ietekmes uz ūdens patēriņu un piesārņojumu. Lai saražotu vienu kokvilnas t-kreklu, ir nepieciešami apmēram 2700 litri ūdens. Viens cilvēks tik daudz izdzer apmēram 2,5 gados. Pasaules Banka ir brīdinājusi, ka 20% ūdens piesārņojuma ir no modes industrijas. Ķīnā, kur “ātrā” apģērba ražotāji iegāž ūdeņos apmēram 2,5 miljardu tonnu atkritumu produktu gadā, 40% upju un ezeru ir augsti toksiski. PH līmenis Ķīnas ūdeņos ir tik augsts, ka tas ne tikai ietekmē zivis, bet arī rada acu un ādas sāpes cilvēkiem. Viens balts sieviešu t-krekls rada 3.3kg Co2. Kopumā modes industrija rada ļoti daudz Co2, veidojot globālo sasilšanu. Tas, kā mēs ikkatrs rīkojamies ar drēbēm pēc to nopirkšanas – kā un cik bieži tās mazgājam, cik ilgi valkājam u.c. – ietekmē arī vidi. 85% audumu nokļūst izgāztuvēs, kur tie sadalās apmēram 40 gados.
Lai izaudzētu pārtiku, arī vajag daudz ūdens. Ekspertu aprēķinātais ūdens daudzums, lai izaudzētu vai saražotu kādu produktu, ir šokējošs: lai izaudzētu vienu banānu, nepieciešami 160 l ūdens, vienu ābolu – 125 l ūdens. Lai saražotu vienu gaļas gabalu – 1540 l ūdens, vienu kafijas krūzīti – 130 l ūdens. Lai uzceptu vienu picu, nepieciešams 1260 l ūdens, bet vienu hamburgeru – 2400 l ūdens. Tātad – jo mazāk izmestas pārtikas, jo mazāk izšķērdēta ūdens.
ILGTSPĒJĪGI ATTĪSTĪBAS MĒRĶI IR LABĀKAS NĀKOTNES GARANTS. VISI KOPĀ MĒS TOS VARAM SASNIEGT.
Raksts sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
