Pasaulē ir cilvēki, kuriem nākas izdzīvot apmēram ar 1 eiro dienā. Tā skaitās galēja nabadzība. Tāpēc daudzas valstis, arī Latvija, ir vienojušās, ka darīs visu nepieciešamo, lai sasniegtu mērķi – Visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs.
Nevienlīdzību var salīdzināt ar sērgu, kas saindē sabiedrību kopumā. Nevienlīdzība nav tikai trūcīgo problēma, tā ietekmē visu sabiedrību kopumā. Fakts, ka sabiedrībā pastāv liela atšķirība starp bagātajiem un nabagajiem, negatīvi ietekmē visas sabiedrības veselības un izglītības līmeni, palielina vardarbību un postoši ietekmē attiecības starp cilvēkiem, īpaši bērniem.
Latvijā nabadzības slieksnis ir noteikts 330 eiro mēnesī, jeb apmēram 11 eiro dienā. Un ar šādu iztikas minimumu dzīvo apmēram piektā daļa Latvijas iedzīvotāju. Nabadzība īpaši skar vientuļus pensionārus (73%), vientuļos vecākus (34,3%) un bezdarbniekus (56%). Vissatraucošākais ir fakts, ka aptuveni 20% ģimeņu, kurās dzīvo 87 000 bērnu, ir nabadzīgas – to rīcībā ir vidēji 131 EUR uz katru ģimenes locekli mēnesī. Tas nozīmē, ka ikdienā šīs ģimenes nevar atļauties apmaksāt kvalitatīvu pārtiku, veselības aprūpi, adekvātu dzīvojamo platību, kopīgu atpūtu, kā arī daudz ko citu. Katrs ceturtais Latvijas jaunietis dzīvo ļoti sliktos sadzīves apstākļos (pārapdzīvotība, nav vannas/dušas, nav tualetes u.c.), kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienības valstu vidū (ES valstīs vidēji 7% jauniešu dzīvo sliktos apstākļos).
Nabadzība ne tikai grauj cilvēku dzīves, bet arī iegrožo ekonomikas izaugsmi un visu kopējā labklājības līmeņa celšanos. Pa dzīves trepēm ir jākāpj pašam, bet atbildīga sabiedrība, pašvaldība un valsts var tam uzbūvēt pakāpienus. Lai ‘izkāptu’ no nabadzības, ikvienam cilvēkam būtu jāiestājas par tiesībām sev un citiem dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.
ILGTSPĒJĪGI ATTĪSTĪBAS MĒRĶI IR LABĀKAS NĀKOTNES GARANTS. VISI KOPĀ MĒS TOS VARAM SASNIEGT.
